Zane Šmite: “Dati palīdz saskatīt lietas, kuras ar aci ne vienmēr uzreiz var pamanīt”

Lai attīstītu prasmes, jaunajam basketbolistam cītīgi jātrenējas – tā ir neapstrīdama patiesība. Jāizpilda trenera dotie uzdevumi un, ļoti iespējams, jādara vēl vairāk, izmetot “liekus” metienus, noskrienot garāku krosiņu, nekā treneris licis utt..

Bet – kā trenerim droši zināt, kurš vingrinājums konkrētajam audzēknim dos vislielāko efektu? Kādas īpašības būtu jāattīsta īpaši? Kā nepārcensties un nenodarīt pāri vēl nenobriedušajam organismam?  Atbildes uz šiem jautājumiem gan treneriem, gan pašiem jaunajiem censoņiem un viņu tuviniekiem mūsdienās palīdz rast sporta zinātnieki.

Kā tas notiek un kā pēc iespējas labāk izmantot apkopoto informāciju – par to sarunājos ar LBS Ekselences centra konsultanti sporta zinātnē Zani Šmiti.

Kādi ir datu analītiķu galvenie uzdevumi?
Palīdzēt treneriem, fizioterapeitiem un citiem iesaistītajiem speciālistiem objektīvi novērtēt spēlētājus un organizēt treniņu procesu atbilstoši sporta zinātnes atziņām. Izmantojot dažādus fiziskās sagatavotības testus un treniņu noslodzes monitorēšanas metodes, iespējams iegūt visaptverošu informāciju par konkrētā basketbolista prasmju, fiziskās sagatavotības un veselības stāvokļa līmeni. Šī informācija tiek pārvērsta treneriem saprotamā un praktiski izmantojamā veidā, ļaujot identificēt katra spēlētāja stiprās un vājās vietas, kā arī noteikt, kuras fiziskās īpašības būtu nepieciešams attīstīt prioritāri. Tas palīdz pielāgot un mērķtiecīgāk veidot treniņu procesu un savlaicīgi pamanīt pārslodzes riskus, nepieciešamības gadījumā plānojot saudzējošāku treniņu posmu.

Tātad palīdziet izstrādāt treniņplānus?
Palīdzu identificēt prioritāros treniņu mērķus un, balstoties uz datu analīzi, sniedzu treneriem ieteikumus par noslodzes pielāgošanu. Ir dažādi ceļi, kā sasniegt vēlamo rezultātu, tāpēc mana loma ir palīdzēt pieņemt lēmumus, balstoties uz konkrēto spēlētāju datiem, nevis tikai vizuālo novērtējumu vai iepriekšējo pieredzi.

Testēšana, noslodzes monitorēšana un tālākā datu analīze palīdz izvērtēt, vai izvēlētā treniņu pieeja konkrētajam spēlētājam attiecīgajā brīdī darbojas. Ja datos neredzam vēlamo uzlabojumu, tas ir signāls, ka treniņu procesā kaut kas jāmaina.

Tas gan nenozīmē, ka konkrētā treniņu metode ir pilnīgi nederīga. Dati var rādīt, ka citiem spēlētājiem tā dod pozitīvus rezultātus. Taču informācija palīdz personalizēt treniņu procesu.
Sniedzot atgriezenisko saiti treneriem, reizēm arī atgādinu par kopējo jauniešu basketbola attīstības mērķi. Pat ja jaunais sportists laukumā izskatās ļoti labi un palīdz komandai gūt uzvaras, nedrīkst aizmirst, ka pusaudžu gadi ir cilvēka attīstības periods. Lai ilgtermiņā nepaliktu zaudētājos, ir svarīgi panākt, ka jaunieši ne tikai spēlē, bet arī mērķtiecīgi trenējas un attīstās, lai būtu veselīgi, spēcīgi un prasmīgi arī pieaugušā vecumā.

Kā tiek iegūti nepieciešamie dati?
Ir dažādas metodes un tehnikas. Vienkāršākā ir anketēšana, bet papildus tai datus ievācam ar dažādiem testiem un arī sensoriem.

Anketēšana mums palīdz saprast, kā jūtas pats sportists – vai viņam nav kādas sūdzības vai īpašas vēlmes. Ekselences programmas dalībniekus anketējam reizi nedēļā. Tā varam sekot kopējam treniņu – gan basketbola, gan fiziskās sagatavotības treniņu un spēļu apjomam. Arī pamanīt dažādas saistības. Piemēram, novērots, ka spēlētāji, kam ilgstoši ir ļoti daudz spēļu, biežāk sūdzas par Ahileja cīpslas, ceļu un muguras sāpēm.

Sensori palīdz fiksēt pārslodzes. Ekselences centra nodarbībās izmantojam sirdsdarbības monitorus, kas ļauj sekot, cik intensīvā slodze ir treniņos un spēlēs. Tāpat, sensori palīdz situācijās, kad spēlētājs atsāk trenēties un spēlēt pēc slimošanas vai savainojuma ārstēšanas. Tā kontrolējam, vai atgriešanās process nav pārāk straujš.

Papildus anketēšanai un sensoriem Ekselences programmas dalībniekiem un spēlētājiem Reģionu izlasēs veicam spēka īpašību testus. Tie palīdz identificēt katra spēlētāja vājās vietas un saprast, pie kā jāstrādā fiziskās sagatavotības treniņos. Visu uzreiz uzlabot gan nav iespējams, tādēļ ir svarīgi atrast kritiskos punktus, ar kuriem jāstrādā vispirms, samazinot traumu risku un uzlabojot atlētismu.

Vai testu rezultātiem var uzticēties pilnībā?
Ilgtermiņā neesam piedzīvojuši, ka dati nonāk pretrunā ar realitāti, ko redzam laukumā.
Īstermiņā gan bijušas dažādas situācijas. Piemēram, ir novērots, ka spēlētājs laukumā izskatās krietni atlētiskāks, nekā rāda testu rezultāti. Visbiežāk šādās situācijās ir iespējami divi skaidrojumi. Ja testus atkārto vairākas reizes, spēlētājs iemācās labāk izpildīt konkrēto vingrinājumu un testa rezultāti uzlabojas. Savukārt, otra iespēja – atlētiskais jaunietis ar laiku sāk sūdzēties par sāpēm, traumām. Tātad kāda muskuļu grupa ir bijusi stiprāka, kāda – vājāka, un labais iespaids tika panākts, nostrādājot kompensācijas mehānismiem. Taču ilgtermiņā tas nedarbojas un, ja netiek mērķtiecīgi stiprinātas ķermeņa vājās vietas, ar laiku parādīsies sāpes un traumas.

Kā jaunieši uztver jūsu darbu?
Daudzi Ekselences centra jaunieši sākumā pret sensoriem un testēšanu izturējās piesardzīgi – ne vienmēr bija skaidra procesa būtība. Trīs sezonu laikā jaunieši kļuvuši profesionālāki, vairāk ieinteresēti savos rezultātos. Kad komandā pievienojas kāds jauns spēlētājs, pieredzējušākie jau paši ir gatavi palīdzēt – paskaidrot, kā notiek testēšana, un atbalstīt jaunpienācējus.
Man šķiet ļoti interesanti, ka jaunieši sāk arvien vairāk interesēties par tehnoloģisko pusi. Tas parāda, cik zinoši un zinātkāri ir daudzi jaunie sportisti. Viņi bieži uzdod ļoti konkrētus un padziļinātus jautājumus. Piemēram, vai lēciena rezultāts mainīsies, ja lēciena laikā pievilks kājas, kā tieši tiek aprēķināts lēciena augstums, ja tests tiek veikts uz spēka platformām, vai kāda ir saistība starp spēku ņūtonos un paceltajiem kilogramiem. Tas parāda, ka jaunieši ne tikai izmanto tehnoloģijas, bet arī cenšas saprast, kā tās darbojas.

Vai testi palīdz laikus identificēt talantus?
Testi palīdz novērtēt atlētiskumu, konkrētu fizisko rādītāju attīstību, taču basketbolā tas ir tikai viens no meistarības aspektiem. Talantu identificēšanā liela nozīme ir arī treneru subjektīvajam vērtējumam – par spēlētāja basketbola prasmēm, individuālo tehniku un spēles taktikas izpratni. Ļoti svarīgi ir arī psiholoģiskie faktori – noturība pret stresu, spēja iekļauties komandā. Un, nenoliedzami, arī auguma parametri (garums un roku izvērsums).

Talantu identifikācijā būtiski ir ņemt vērā arī spēlētāju bioloģisko vecumu. Intensīvās augšanas periods parasti meitenēm sākas ap 12 gadu vecumu, bet zēniem ap 14 gadiem, taču katram jaunietim tas notiek individuāli. Tāpēc, lai labāk izprastu attīstības perspektīvu, izvērtējam augumu gan stāvus, gan sēdus. Tā var noteikt, kurā augšanas periodā atrodas jaunietis, vai pašlaik izskatās “neveiklāks”, jo notiek intensīvais augšanas periods, un ko iespējams sagaidīt nākotnē.

Talantu identifikācijas procesā svarīgi ir pāragri nenorakstīt tos jauniešus, kuri nobriest lēnāk. Novērots, ka Reģionu izlasēs vairāk tiek iekļauti spēlētāji, kas dzimuši gada pirmajos divos ceturkšņos. Viņi ir bioloģiski vecāki un bieži nobriedušāki par vienaudžiem, tāpēc laukumā mēdz izskatīties labāk nekā gada trešajā un ceturtajā ceturksnī dzimušie. Taču tas nenozīmē, ka viņi ir talantīgāki. Tāpēc ir svarīgi sistēmā paturēt arī tos spēlētājus, kuri fiziskajā attīstībā vēl atpaliek, bet kuriem piemīt citas basketbolā vajadzīgās īpašības.

Plašāk par talantu identifikāciju vari noklausīties Zanes Šmites vebinārā “Zinātnes tendences jauniešu sportā-talantu identifikācija, jauniešu ilgtermiņa attīstība” šeit.

Vai šo Ekselences centra pieredzi darbā ar datiem var izmantot arī citi?
Vienkāršākos testus – piemēram, vertikālos un horizontālos lēcienus – noteikti var veikt arī sporta skolu treneri. Tāpat salīdzinoši vienkārši iespējams ir uzraudzīt treniņu procesu pēc vecāku piekrišanas, lūdzot jauniešiem reizi nedēļā elektroniski aizpildīt anketas par treniņu un spēļu/sacensību noslodzi. Šāda informācija var būt ļoti noderīga situācijās, kad jaunieši trenējas vairākos sporta veidos vai pie vairākiem treneriem. Tas palīdz labāk izprast iespējamos stagnācijas iemeslus treniņos, kā arī atvieglo komunikāciju ar vecākiem un pašiem jauniešiem par kopējo noslodzi un treniņu procesu.

Darbam “mājās”

Sekot līdzi jaunieša attīstībai palīdzēs visvienkāršākie sagatavotības testi.
Piemēram, no vietas aizlēkto attālumu izdalām ar kājas garumu* –  iegūstam koeficientu. Pēc 3 mēnešiem testu atkārtojam. Ja ilgtermiņā aizlēktais attālums un koeficients palielinājies, tātad jaunietis patiešām kļuvis jaudīgāks. Savukārt, ja palielinājies tikai lēciena tālums, tad rezultāts uzlabojies galvenokārt tāpēc, ka jaunietis aug un nobriest.

Vienkāršotie horizontālā lēciena/kājas garuma attiecības izvērtēšanas kritēriji U14 līdz U15 vecuma basketbolistiem.

*Kājas garums: distance no iegurņa kaula – zarnu kaula izauguma (Spina iliaca anterior superior) līdz pirkstu galiem, sportistam guļot uz muguras ar taisnām kājām un ar pēdu nostieptu maksimālā plantārfleksijā.

Treniņu procesa uzraudzība notiek ar SIA “MikroTik” un LU Fonda atbalstu projekta “Holistiska treniņu pieeja jauniešu sportā: ceļš uz aktīvu un veselīgu dzīvi” ietvaros.